Pārizdevēja PriekšVārds:
Izcēlu no plaukta „Marsieš Dziesmas”, ko mans
draugs Andris Džiguns 1990 gadā pēc armijs, kopā ar
Marsiešiem dzīrodams sacerējs, dziedājs, pieraxtijs, atdzejojis latvisk,
ilustrējs un paša rokām izdevis Ērgļos, nedaudz exemplāros..
Vienkārša, drukāta uz t.s. Xeroxa, vai kā nu viņu. Vienu no tiem autōrs savā dzīmenē 12.V-1990 dāvāj man.
Senās grāmatiņas vāks.=>
Agrie 90-ie bij citplanietēš
uzplaukuma un biežo atlidojumu laix uz mūsu jaunplauxtošo republīku. Tolaik šie
redzej, ka atsvabināmies no PSRS-a, ticīb D-vam vēl nebi lāgā ieviesusies, un
šie mēdza biežāk apmeklēt izjūkošo impērij, brīdinādam zemesļaudis, lai
atgriežās pie veselā KosmiskāSaprāta.
<= Sāku taisīt vāku manis pārizdotajam sējumam 25.XI-2013 no maklatūrā rastas VrubeļGrāmac.
Viesnīcas „Latvij” izstāžZālē bij pat izstāde
ar daudz piegleznotiem zaļiem ķirzakĢīmjiem, ar NLO atlūzām zem stiklVitrīns un
kas vēl tik viss par šo tēmu. Tā bi vienīgā reize, kad te redzēj pillu zāli
kriev publikas, atšķirībā no šeit regulārajām latvju glezniecībsiztādēm. Daži
stāvej ar izstieptām plauxtām pie ķirzakGleznām un tvēra Kosmiskās Enerģijs.
Kāda krievMāmuļa ar plauxtu pret bildi teic- šī gan nesajūtot nekā. Tolaik nule
uzlēcošais TV zvaigzājs Māris Olte šai atbild (krievisk):
„Bet jums gumijnieki
kājās, nav sazemējuma, tapēc nejūtat.”
Vai māmuļa provej novilkt gumpārus un
tad meditēt, neatceros.
Arī grāmatas muguru sāku pārraxtīt=>
Par laim NLO ticību drīz aizstāja
ticīb patiesajam 3-vienīgajam D-vam, dibinajās pat Latvijs KristigRādžs. Tolaik
jaunuzlecošais kristietībsZvaigznājs Jurs Rubens skaidroj NLO popularitāti
pārmaiņLaikos, kuros piedevai nāca arī zināma piespiedu askēze:
„Jo tukšāki paliek mūsu
šķīvji, jo vairāk šķīvju parādās debesīs”
- domāti lidojošie. Tas gan bi LR-1
raidjumā „Lai nāk Tav Valstīb”.
Man
pašam nav bijus sadraudzīb,
nekād kontaktu ar marsiešiem, un kā kristiec pēc tiem neilgojos, tie
neglābs ne cilvēci ne kādam dvēsli. Varētu
uzskatīt šādas dziesmas par dēmoniskām. Bet, lai arī būdams visai stipri
ticīgs sirdī,
tomēr nemēdzu mest pilnīg visu sārtā, tā sakot: "Tas viss no sātāna”. Ir
lietas kas ir jāsadedzin protams- okultās, ezotēriskās, svešās
maldumācībs, pilnīgs glupībs & preteklībs.
Šīs dziesmas
& ilustrācijs ir skaistas, tapēc ņēmos tās savām rokām pār-raxtīt-zīmēt,
izkrāsot, pielīmēt kolāžas+ piezīmēt klāt, lai grāmatiņ bagātīgāka, iesiet un
uzdāvāt LatNacBiblōtekks TaucGrāmatPlauktam, ja tāda izdevīb reiz mūžā. Tas
mans & Diānas, tā teikt, patriōtisks dāvinājums savai tautai, pēc savām labākajām
prasmēm.
----------~~~~~~~~~~~~~~--------------------~~~~~~~~~---------------
ZilRūtain audekStērbel pie ko piešūnu grāmac lapas- no mana krekkl, ko Soldenajos 90-os manas mīļotās Diānas mūsu mīļotā mamma dāvāj man vārdDienā.
To valkāju ar prieku līdz maktenam izbalojumam, vēlāk to turpinaj
valkāt mans vecākais dēls Andžōns līdz pilnīgam izbalojumam. Beigās šas
nodīrāj kreklam labo piedurkn un turpinaj vēl nēsāt tādu kād laiku. No
piedurkns pleca nogriezu stērbeli sējuma mugurai.
Līnjāl: koka- apzīmejuš ab mani dēli. Zaļais- sens, no maniem vaj Diāns skolsGadiem.
-------------~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~------------------------------
(Kas te notiek, kapēc nevar nojemt apakšsvītru textam?)
Diegi-
knipelējamie no zviedrHumpalām ~kaučkāc piesūtijums vai nu kādai
penzonārBiedrībai, vtml. Šodien vissKaučKas ātri pieklīst, ka ij nemani-
kas, kad no kuriens to atnesa, kas padeva tālāk, kā tas nonāc līdz
manīm un kapēc?






Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru