pirmdiena, 2014. gada 12. maijs

Sapņu Hauzīt & Saturīgas Sarunas



Sēdu sapņu kafūža “AtlasCentrs”  vaļējā hauzītē kūku ēzdams, jauki tērzēdams ta iesmiedams ar draugu Džigi (šam šodien dzīmen- Zumināc, Zum-Zumm!) un šā draudzeni- Ērgļu Daiļo PolīcijMadāmu. Šas, nēsādams pseidōMundieri, sapazinies ar šo un ved cienāt uz kafūzi.


 Kīnō jau pilsētiņā nav. Nu šam lāb- var droš braukt pa pilsēt nepiesprādzets, bez TA, bez cēļNodevas, iešmigojis un no autōBagāžniek tirgot kontrBasndas baltKriev šnāb, tabakk, špickas, konzervus un nedroš piroTehnikk. Tāda praxe visur: menti=kontrBandistu draugi, jo munipāļi ar grib lētāk uzpīpot, iešmigot ārpus darbLaik un uzkost nedārgu konzerv, kādu pat polīcij var atļauties. Tas apsveicam- aizlūdzu Dievam par katru konrabandist un nodokļNemaxātāju, jo tie kas te vēl palikūši, slepus darbodamies notur mūsu sabiedrīb par spīti valdībs genocīdam. Kafūža atbalstītāji: “UniRoyal”, “Mabor”, “General Tire”, “Hercules Tires”.
 Iļja Kabakovs jaunā “RīgLaikā”-V-2o1454.lpp-ē teic: par spīti PSRS skolām (vismaz viņa skolā, un tādas bi daudz), kurās mācijūšies lopi, kas izsmej skolotājas, dar cūcībs un piekauj vājākos, veidojušies tomēr pulciņi kas gribējuš kaučko uzzināt, un tādos notika Noslēpumains Pašmācībs Process. Tā arī tagad, spītejot genocīdam, ir Latvijā malači kas dara brīnumain skaistus darbus savām rokām, apiedami likumus, notiek Noslēpumains PašDarbībs, Izdzīvošans Process. Latvim ir vajdzīgi spaidi. Tie vajdzīgi jebkurai tautai. Bet- tāda mēra, ka ļaudis neiznīkst pilnībā. Ķēniņš Dāvids teic (apmēram, nezin no gālvs raxtViet)~ “Kungs, lai Tava taisnā rīkste pārmāca mani, bet- lai nenodar man ļauna.”
“Ciparnīcas” Diān teic- taisn tāds pašMācībs pulciš nejauš izveidojies RēLMV no~ 5-iem audzēkņiem, kas nereti pulcejūšies pie skolotājas Tabores gan šās mājās gan pilsētā gan laukos. Tabores mītnes bijūšas apbrīnojam jauki iekārtotas, krāšņi izkrāsotas, tur notika intresantas sarunas un- abzolūt bez alkohōl. Tikai nereibušā atmosfērā saturīgas runas var notikt, un tāda atmosfēr jaunības 80-os nereti bij, dēļ šmigas deficīta un dabiskas dzīvīgas aizrautībs. Tas ir KaučKas, man tāds pulciņš ar vadošo skolotāju diemžēl nav bijis.
  Sakritībb: skatos jaunā “RīgLaikā” V-2o14-56.lpp-ē, Iļja & Emīlj Kabakovi gandrīz tādu pat hauzīt  jau uzriktējuš Kaseles “Dokumentā” 1992.gadā, kad es vēl tikai precejos.


 Iekš īsti draņķīgas padomju hauzes ar tupamCaurumiem, kas atdalīti ar cūciskām betōn starpSienām, blakus ieriktējuš dīvāniņ ar raxtītiem spilveniem, sienas deķīt, holandisk glezniņ ar vējDzirnām, rādžs, etažere, apaļGalds ar Vīnes krēsliem, trauki & karafe uz tā. Eleganti. Tā laikam ŽerārDepardjē Krievijs istaba, kur šā viesi var gan pamieloties gan sad#rst saviesīgās sarunās.